I hope you enjoy this blog post.
If you want us to appraise your luxury watch, painting, classic car or jewellery for a loan, click here.
Zabludoviča kolekcija – NBSP pārskats.
Chaims “Poju” Zabludovičs ir sava tēva, ieroču tirgotāja Šlomo Zabludoviča (Shlomo Zabludowicz) bagātības mantinieks un viens no turīgākajiem cilvēkiem Lielbritānijā. Dzimis 1953. gada6. aprīlī, viņš ir Līhenšteinā reģistrētās Tamares grupas īpašnieks. Tā kā viņš ir somu un britu biznesa magnāts (The Sunday Times Rich List 2015 viņu ierindo pirmajā simtniekā ar 1 500 miljoniem mārciņu (1,5 miljardiem latu), viņa ietekme mākslas pasaulē ar Zabludoviča kolekcijas starpniecību ir unikāla.
Tamares grupa
Zabludovičs ir vārds, kas rezonē mākslas pasaulē. Tas ir nepārprotams hierarhijas, finanšu elites un Tamares grupas, kas lepojas ar nepārspējamu portfeli, simbols – lai sniegtu zināmu kontekstu – grupai pieder 40 % Lasvegasas centra, kā arī vairāki kazino un viesnīcas visā pasaulē. Bet kāpēc ieviest šo bagātību? Pasaulē, kurā māksla ir agresīvi komercializēta un klasiskie darbi tiek pārdoti par vairāk nekā 100 miljoniem mārciņu, ir acīmredzams valdzinājums, kas saistīts ar mākslu, kas radīta ārpus pasūtījuma ierobežojumiem – privilēģija, kuru kolekcija atvieglo.
Zabludoviču kolekcija
1994. gadā dibinātā Zabludoviču kolekcija iepazīstina ar dažādām disciplīnām un mākslas stiliem no visas pasaules, īpašu uzmanību pievēršot darbiem no Eiropas un Ziemeļamerikas. Fonds veicina darbu radīšanu, kas ir tālu no jebkādiem pasūtījuma ierobežojumiem, atbalstot jaunu darbu izstrādi, vienlaikus nodrošinot darbu apriti un aizdodot tos citām kolekcijām visā pasaulē.
2015. gada5. maijā Ians Velšs (Ian Welsh) no NBSP apmeklēja Zabludoviču kolekciju, kas ir filantropiska rakstura pasākums, kura centrā ir “filantropijas ētika”, kas ir šīs satriecošās mākslinieciskās kolekcijas un tās glabājuma centrā.
Taču šī izstāde ir ne tikai par filantropiju un mākslinieciskās izcilības veicināšanu, ko veicina šādas personiskas kustības, bet arī par daudzveidību mākslā, kuratora darbā, Londonā, kustību un izcilu mākslinieku klāstā.
Kuratoru atšķirīgās gaumes
Kā atzīmē viens žurnālists, Anitas un Poju gaume ir “atšķirīga”, jo 3000 darbos ir 500 dažādu mākslinieku darbi. Poju vairāk novērtē atzītus vārdus, piemēram, vācu gleznotāju Zigmaru Polke, savukārt jaunākā Anita dod priekšroku daudzveidīgiem, topošiem māksliniekiem, no kuriem daudzus viņa dokumentē savā mākslas dienasgrāmatā.
Lai gan “atšķirīgs” varbūt nav īstais īpašības vārds, šķiet, ka tas vairāk raksturo bijušās Chalk Farm baznīcas teritorijā izvietotos priekšmetus, jo tie ir mīklaini. Izstādes atrašanās vieta piedāvā iekšējo koridoru labirintu un savdabīgus arhitektūras elementus, kas atbalsta izstādītos darbus. Augšējā balkona zona ir atvēlēta Džima Lambija (Jim Lambie) krāsainajai Zobop grīdai, kas uz skarbās baznīcas sienu fona veido sarežģītu un pievilcīgu krāsu izkārtojumu. Citi Endija Holdena (Andy Holden) darbi šajā stāvā šķiet nesaderīgi, un par tiem ir teikts, ka tie “neērti atrodas blakus Lambies iztēles pilnajam un krāsainajam stilam, kas jau sen ir viņa dominējošā stilistiskā tēma“.
Izcelti darbi, kas cildina 90. gadu YBA (Young British Artists of the 1990’s) mākslas darbus, ir pretstatīti mūsdienu internacionālajai mākslai. Tērnera balvas laureātes Elizabetes Prīsas (Elizabeth Price) un Eda Atkinsa (Ed Atkins) darbi ir pilnīgi divdomīgi, kas dažiem tradicionālākiem kritiķiem var likt šaubīties par to, vai tie ir radījuši iedvesmas un paaudžu atšķirības. Šos darbus Roberts Klārks (Robert Clarke ) no laikraksta “The Guardian” raksturo kā “paaudžu maiņas” pārstāvjus ar darbiem, kas “iegremdēti digitālajā kultūrā un patērētājisma draudīgajā valdzinājumā”. Kāpēc Eds Atkinss tā strādā?
Paaudžu maiņa mākslā
Eds Atkinss piedāvā digitālo video materiālu, kas no jauna definē, apgāž un izaicina kustīgā attēla koncepcijas. Atkinss veido pārliecinošus videoklipus, kas veidoti, izmantojot datorizētu materiālu. Videofilmā redzamie tēli ir reālu cilvēku aizstājēji; tie runā par to, kā attēli tiek uzņemti, izmantojot kustību, šīs filmas ir saistītas ar iedzimtām emocijām, kas, vispārīgi runājot, ir par cilvēka pieredzes aspektiem, mīlestību, nāvi, seksu un attiecībām vispār. Māksla, kas attēlota kustīgā attēlā, šķiet, pilnībā pārstāv jauno mākslas vilni.
Māksla un apvērsums – kopīga dihotomija, kas atspoguļota un pētīta mākslā. Regulāra tēma visā kolekcijā, ko turpina Ņujorkā koncentrētā The Still House Group klātbūtne, ir skarbs skatījums uz priekšmetiem un to funkcijām. 2007. gadā Īzaka Bresta un Aleksa Perveilera dibinātā Still House Group, kas sākotnēji bija tiešsaistes platforma, ir kļuvusi par atbalsta tīklu topošajiem jaunajiem māksliniekiem, kurus vieno intereses un iedvesma, kas gūta no pagrīdes skatuvēm, Izstādes apskats;Testēšanas laukums: Still House Group valstis:
“Lielākā daļa The Still House Group, kurā šobrīd ir astoņi pastāvīgie dalībnieki un viens rezidējošais mākslinieks, ir… nav formālās mākslas izglītības un saistīja abpusēja aizraušanās eksperimentēt ar materiāliem, kas savākti no pagrīdes skatuvēm, piemēram. skeitbordā, kā arī viņu plašākā apkārtne Ņujorkā. Tāpēc Īzaka Bresta, Nika Darmštadtera, Luisa Eisnera, Džeka Grīra, Brendana Linča, Dilana Linča, Aleksa Perveilera un Zekarija Suškinda darbos jūtama liela Ņujorkas mākslinieku ietekme, kā arī to, ka viņu darbi ir veidoti Ņujorkā. Testēšanas poligons šķiet, ka tas ir īpaši ņemts no krāsu lauku gleznotājiem. Still House Group – Pārskats par Testing Ground
Zabludoviču kolekcijas godināšana
Šis The Still House Group aizstāvja kopsavilkums šķiet pārliecinoša piezīme par kolekcijas daudzveidību un vēlmi pārstāvēt jaunas un progresīvas mākslas formas. Citas paaudzes tradicionālie komentētāji, iespējams, cīnītos ar šādu cieņu pret šiem māksliniekiem. Iespējams, viņi saprot pavisam citu definīciju tam, kas ir māksla? Tā kā tā patiešām ir mainīga parādība. Šī ideja ir tikpat nepastāvīga kā cilvēka mūžs, tikpat grūti lokalizējama kā lielie kultūras savienojumi un mainīgie emocionālie viļņi, kas izpaužas mākslā, ko rada kolektīvi un indivīdi.
Šāda līmeņa un veida kolekcija vēl nekad nav bijusi tik plaša, lai godinātu modernās mākslas daudzveidību. Tas rada pārliecinoši uzmundrinošu priekšstatu par topošajām spējām un vārda brīvību – jēdzienu, kura nozīme mūsdienu kapitālistiskajā sabiedrībā ir pastāvīgi vājināta. Patiešām, es ļoti augstu vērtēju šo kolekciju, jo tā cildina to, kas ir iespaidīgs, pārsteidzošs un acīmredzami vienīgais veids, kā panākt progresīvu kolekciju; kuratora darbs, kas balstīts filantropijas ētikā un ļoti inteliģentā eklektiskā izjūtā. Neliela mākslinieku kolekcija, kas izmanto nedzīvus objektus, lai pētītu savas emocijas, – iedvesmojoties no pieticīgām skeitborda saknēm, – nostādīta līdzās klasiskiem mākslas smagsvariem, liecina par Zabludoviča kolekcijas oriģinalitāti un periodisku aplūkošanu.
New Bond Street Lombardi piedāvā tūlītējus mākslas priekšmetu aizdevumus ar minimālu dokumentu kārtošanu, kā arī speciālistu konsultācijas.
This post is also available in: Français (French) Deutsch (German) Italiano (Italian) Português (Portuguese, Portugal) Español (Spanish) Български (Bulgarian) 简体中文 (Chinese (Simplified)) 繁體中文 (Chinese (Traditional)) hrvatski (Croatian) Čeština (Czech) Dansk (Danish) Nederlands (Dutch) हिन्दी (Hindi) Magyar (Hungarian) polski (Polish) Português (Portuguese, Brazil) Română (Romanian) Русский (Russian) Slovenčina (Slovak) Slovenščina (Slovenian) Svenska (Swedish) Türkçe (Turkish) Українська (Ukrainian)
Be the first to add a comment!