I hope you enjoy this blog post.

If you want us to appraise your luxury watch, painting, classic car or jewellery for a loan, click here.

Māksla un politika: abu saikne 2022. gadā

Daudzējādā ziņā, domājot par mākslu un politiku, politiskie mākslas darbi un gleznas ir sava veida aktīvisms. Patiesi, tie ir uz skatuves attēlots vēstījums, kas atspoguļo skatītāja paša idejas, uzskatus vai pasaules redzējumu. Tur, kur savulaik Mārtiņš Luters iespieda un piestiprināja sludinājumu, kas izmainīja reliģisko pasauli, burtnīcas ietekme joprojām ir dziļi iespiesta mūsu sabiedrībā. Pirmo reizi par mākslas un politikas saikni mēs domājām 2018. gadā, kad Dizaina muzejs Londonā izvirzīja ambiciozu mērķi izpētīt šo saikni trīs mēnešu ilgā izstādē “No cerības līdz nē”, kurā tika analizēta un pētīta grafiskā dizaina, gleznu un mākslas politiskā ietekme kopumā.

Kā nozīmīgu notikumu mākslas un politikas attiecību izpētē mēs sāksim ar īsu diskusiju par 2018. gada izstādi “Hope to Nope”, kurai sekos diskusija par politisko mākslas darbu un gleznu ietekmi dažādos laikos dažādās impērijās. Visbeidzot, mēs apspriedīsim pašreizējās tendences, kas saistītas ar slavenību attēlošanu dažādos darbos, un mēģināsim novērtēt šīs mākslas vērtību, izmantojot ārkārtīgi populāro Trampa mākslas piemēru!

Bez liekas rosīšanās, ļaujiet ienirt!

Table of Contents

Izstāde Hope to Nope, 2018

Vizuālā komunikācija politikā

Šajā drosmīgajā un pārsteidzošajā mākslas kolekcijā iekļautie eksponāti aptver svarīgākos politiskos notikumus, sākot no globālā finanšu kraha 2000. gadu sākumā līdz Brexit un Trampam, kā arī ideju virzītajām revolūcijām – ISIS un Arābu pavasarim. Kolekcijās grafikas dizains tika aplūkots kā pārmaiņu virzītājspēks, ņemot vērā veidu, kā šī forma ir izaicinājusi un ietekmējusi svarīgus politiskus momentus. Tā izmantoja vizuālo komunikāciju kā objektīvu, lai pievērstos viedokļu un debašu ietekmei mūsu sabiedrībā, izmantojot virknes augsta līmeņa un amatieru dizaineru politiskās mākslas darbus un gleznas. Visbeidzot, tajā tika pētīta forma, māksla un stratēģija, kas veido politiku, kuru mēs redzam katru dienu. Un kā tas ietekmē mūsu domāšanu.

Izstādes kuratore Mārgareta Kubbage intervijā, ko noskatījāmies neilgi pēc izstādes, paskaidroja, ka, viņasprāt, nepārtrauktā mediju un sociālo tīklu platformu lietošana nozīmē, ka cilvēki ir politiski apzinīgāki. Viņa uzskata, ka sociālie plašsaziņas līdzekļi piedāvā cilvēkiem tūlītēju platformu, kurā viņi var paust savu viedokli – tādu pašu platformu, ko politiķi izmanto, lai informētu par aktuālajiem jautājumiem. Šis dialogs var būt izplatītāks nekā mūsu pašu mijiedarbība un komunikācija. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties vai nevēlaties iesaistīties, ziņojumi parādīsies mūsu ziņu plūsmā.”

Simtiem mākslas eksponātu stāsta par politiskajām pārmaiņām un progresu

Izstādes apmeklētāji izbaudīja ceļojumu cauri Volstrītas okupācijas (Occupy Wall Street) plakātiem, garām Honkongas lietussargu revolūcijas spilgtajam un miermīlīgajam aktīvismam un tālāk pa Sanpaulu ielām. Izstādes organizatori apkopoja vairāk nekā 160 priekšmetus, kas vēstīja par attēliem un idejām. Tās arī lika mums apsvērt sarunas ar politiskajiem līderiem.

Izstādē tika aplūkotas gan tradicionālās, gan mainīgās grafiskā dizaina formas, sākot no protesta plakātiem, mākslas darbiem un gleznām un beidzot ar sociālajos medijos izplatītiem memiem, un tika aplūkota politikas polarizācija un globālā reakcija pret establišmentu. Tajā tika pētīta ideja, ka sabiedrībā pieaug vajadzība pēc reprezentatīvas un noderīgas mākslas. Mākslinieciskais aktīvisms aktivizē un vizuāli iesaista cilvēkus, lai izplatītu izpratni par mūsu mainīgās sabiedrības un ekonomikas realitāti.

Sociālajiem medijiem ir bijusi milzīga ietekme uz politisko domāšanu

Cubbage kundze arī norādīja, ka interneta loma plašā izplatīšanā ir padarījusi pēdējo desmitgadi tik atšķirīgu vizuālās politiskās komunikācijas ziņā. Dizaineri un radītāji zina, ka viņu darbiem ir potenciāls apceļot visu pasauli, tāpēc attēli tiek rūpīgi veidoti tā, lai tie uzrunātu konkrētu auditoriju. Piemēram, Džeremija Korbina atbalstītāju īstenotā populāro jauniešu zīmolu apgānīšana. Viņi izmantoja Nike logotipu un izveidoja to pēc saviem ieskatiem.

Dizaina muzeja ekspozīcijās māksla tika parādīta kā politiskās netaisnības reprezentācija un politiskās kopienas veidotājs, kā arī politisko alternatīvu sēkla. Un ir interesanti izpētīt šīs idejas. Mākslinieciskais aktīvisms ir kļuvis par iecienītu mākslas pasaules tēmu nesenās politiskās un ekonomiskās krīzes laikā.

Mākslinieki bieži vien ir sabiedrības reakciju skārienjūtīgais papīrs.

Tas ir tāpēc, ka mākslinieki vienmēr ir bijuši ātri reaģējoši un iemiesojuši ideju, emociju vai sajūtu. Tahrira vai Maidana laukumā, pretī Kremļa varenībai, mākslinieki runā savas publikas un tautas vārdā. Šo ideju pētīja Dizaina muzejs, un tā rosināja mūsu zinātkāri šo ideju izpētīt mazliet dziļāk. Kāda ir saikne starp mākslu un politiku un kā tā atspoguļo vai sagrauj mūsu politisko status quo? Dažos šīs izstādes paziņojumos bija ļoti skaidri pausta viņu nostāja. Citi bija smalkāki, aicinot cilvēkus klusi un gudri kritizēt mūsu standarta pieņemšanu. Viņi novirzīja svaru no tā, ko mākslas darbs parāda, uz to, kā tas ietekmē mūsu pašu dzīvi.

Kuratora iecienītākais piemērs grafikas dizainam kā politiskajai mākslai ir tipogrāfija “Jaundzimušais” Prištinā, Serbijā, kas tika atklāta dienā, kad valsts pasludināja neatkarību. Katru gadu 17. februārī tā tiek pārkrāsota, lai atgādinātu savas valsts gadadienu, un tā ir drosmīgs, ar burtiem izteikts vēstījums pasaulei. Tas ir svētki un orientieris, pie kura cilvēki var pulcēties. Tas ir teju inspektīvi, runājot par to, kas ir šīs izstādes mērķis. Tas ir pulcēšanās punkts. Pārdomu laiks. Kas veido mūsu domāšanas veidu? Un kā mainās šīs ietekmes?

Nepārraujamā saikne starp politisko protestu un mākslu

Lielāko daļu modernās vēstures māksla ir bijusi galvenais protesta līdzeklis pret netaisnību un apspiešanu. Tā kā protesta mākslas mērķis ir veidot saikni ar sabiedrību un veicināt pārmaiņas sabiedrībā, tā bieži vien pastāv ārpus tipiskām mākslas norises vietām, piemēram, galerijām. Tā vietā politiskie mākslas darbi un protesta māksla biežāk ir redzama ielās un pēdējā laikā arī internetā un sociālajos medijos.

Apvienotajā Karalistē viens no pēdējos gados veiksmīgākajiem politiskajiem māksliniekiem ir konsekventi strādājis ar politisku vēstījumu. Banksijs ieradās uz ielu mākslas skatuves Bristolē ar politiski angažētu trafaretu sēriju, kas drīz vien sāka parādīties lielākajās pasaules pilsētās. Iespējams, ka politiski visnopietnākais Banksija darbs bija pretrunīgi vērtētā Rietumkrasta mūra, kas atdala Izraēlu un Palestīnu, dekorēšana.

Neraugoties uz to, Apvienotā Karaliste nav visnozīmīgākā valsts, runājot par politisko mākslu. Turpmāk es aplūkošu trīs valstis ar spēcīgu politiskās mākslas kultūru.

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

Laikā, kad Rietumu pasaulē valda liela nenoteiktība un vecās politiskās iekārtas satricina Brexit un Donalda Trampa populisms, iespējams, pieaugs politiskās mākslas un glezniecības apjoms. Patiesi, kopš Trampa inaugurācijas (nu jau sen aizmirstās), viņa drakoniskā imigrācijas politika un stingrā kontrole pār informāciju, kas izplūst no viņa administrācijas, radīja bažas, ka viņš varētu vājināt spēcīgās amerikāņu vērtības – vārda brīvību un vārda brīvību. Daži komentētāji pat nodēvēja Trampu par “fašistu”.

Tomēr tas, ka Rietumos vārda brīvība ir vairāk nostiprināta likumos, nozīmē, ka politiskā un protesta māksla ir mazāk radikāla. Lai gan daži politiskās mākslas darbi kļūst slaveni un ievērības cienīgi, piemēram, Šeparda Fereja (Shepard Fairey) ar trafaretu veidotais Baraka Obamas portrets “Cerība“, visinteresantākā politiskā māksla ir atrodama valstīs ar sliktāku cilvēktiesību stāvokli.

KRIEVIJA

Protesta mākslinieces Pussy Riot Maskavas Sarkanajā laukumā.

Krievijas politiskās mākslinieces, kas ārzemēs guvušas vislielāko atpazīstamību, ir Pussy Riot– sieviešu pankgrupa, kas izveidota Maskavā, lai protestētu pret autoritārismu un patriarhātu Krievijā. Tā vietā, lai uzstātos tradicionālajās mūzikas zālēs, grupa rīko nesankcionētus priekšnesumus publiskās vietās, tērpusies koši krāsainās balaklavās. Viņu slavenākais priekšnesums notika Kristus Pestītāja katedrālē Maskavā, kur viņi protestēja pret Vladimiru Putinu, kuru viņi uzskata par diktatoru. Varasiestādes viņus ātri arestēja, un par savu rīcību viņi pavadīja ievērojamu laiku cietumā, kas tikai vēl vairāk veicināja viņu ideju un ideālu īstenošanu.

Pēc “Pussy Riot” aresta politiskais mākslinieks un aktīvists Petrs Pavļenskis reaģēja, aizšujot sev muti un stāvot pie katedrāles Sanktpēterburgā, turot rokās plakātu grupas atbalstam. Kopš tā laika Pavļenskis ir kļuvis par ievērojamu pret valdību vērstu politisku mākslinieku, kurš izmanto pašsakropļošanās paņēmienus, lai attēlotu Krievijas valsts apspiestību.

ĶĪNA

Aja Veiveja protesta mākslas darbi, kuros attēlots viņa ieslodzījums.

Neapšaubāmi slavenākais mākslinieks, kas šobrīd darbojas Ķīnā – politiski vai citādi -, ir Ai Veivejs, kurš dzimis Pekinā un kura mākslas darbi vērsti pret Ķīnas valdības apspiešanu un cenzūru. Veivejs ir anomālija ķīniešu sabiedrībā, jo viņam regulāri tiek atļauts kritizēt valdību, lai gan citi to nedrīkst darīt. Tomēr viņa arests un vēlāk sekojošais apcietinājums 2011. gadā pierādīja, ka viņš nav neaizskarams, un daudzi komentētāji norādīja, ka viņa apcietināšana, iespējams, ir politiski motivēta, ņemot vērā saikni starp mākslu un politiku Ķīnā.

Pēc aresta daudzi Veiveja politiskie mākslas darbi atsaucas uz valdības veikto arestu un viņa novērošanu, un viņa mākslas darbi ir kļuvuši politiskāki. Izmantojot skulptūru un dokumentālo mediju, Veivejs ir kļuvis par skaļu savas valsts represīvās valdības kritiķi.

Līdzīgi kā Krievijā, arī Ķīnā par politisko mākslu draud ieslodzījums. Tieši šī autoritārisma dēļ protesta māksla ir tik svarīga un drosmīga. Šajos neskaidrajos laikos būs interesanti vērot, kā ASV un Eiropā attīstīsies protesta māksla, politiskā māksla un glezniecība kopumā.

Vērtīgs vai tikai karsta gaisa krājums? Gadījuma izpēte un debates par Trampa mākslu

Vēlēšanu cikla gaitā Tramps ir bijis nebeidzams fascinācijas avots, daudziem liekot aizdomāties par to, kā viņš ir nonācis tik tālu, cik tālu viņš ir nonācis.

Īsāk sakot, Tramps ir pretrunīgi vērtēta personība, un viņš vienmēr ir bijis centrā vienā no vislielākās uzmanības lokā esošajiem notikumiem pasaules politikā. Daudz ir rakstīts par to, kā Trampa prezidentālā kampaņa – un Trampa prezidentūra – ietekmēja Ameriku un pasauli kopumā. Tomēr par Trampa dīvaino ietekmi uz mākslas pasauli ir rakstīts maz.

Protams, politika un māksla jau agrāk ir sajaukušās. Īpašs piemērs, kas nāk prātā, ir Šeparda Fereja (Shepard Fairey) 2008. gadā tapušais slavenais ASV senatora Baraka Obamas portrets, uz kura bija uzraksts “HOPE”. Šis darbs vēlāk kļuva par Obamas veiksmīgās prezidenta kampaņas raksturīgu tēlu. Tomēr Trampu attēlojošie politiskās mākslas darbi ir interesanti un bezprecedenta, jo tie ir gandrīz pilnībā negatīvi.

NE GLAIMOJOŠI ATTĒLI

Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņai uzņem apgriezienus, un vairāki mākslinieki ir centušies viņu attēlot savā politiskajā mākslā un gleznās, bieži vien ne pārāk glaimojoši. 2016. gada sākumā, kad Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņa sāka uzņemt apgriezienus, Losandželosā dzīvojošā māksliniece Ilma Gore uzgleznoja Trampa aktu ar nosaukumu “Padarīsim Ameriku atkal lielu”, kas vēlāk tika novērtēts 1 miljona mārciņu vērtībā. Darbs ieguva vēl lielāku slavu, kad māksliniekam tika draudēts ar tiesas prāvu un kad parādījās ziņas, ka Trampa atbalstītājs uzbrucis māksliniekam. Kā ziņots, par politisko mākslas darbu tika iesniegti vairāki sešciparu piedāvājumi, taču neviens no tiem neatbilda septiņciparu prasītajai cenai, tāpēc līdz šim glezna nav pārdota.

Iespējams, iedvesmojoties no Gora darba, mākslinieku grupa INDECLINE izgatavoja Trampa statuju, ko novietoja Union Square, Manhetenas centrā, prezidenta dzimtajā pilsētā. Citas statujas tika uzstādītas arī citās ASV pilsētās. Šis raksts bija daudz kariķētāks nekā Ilmas Goras raksts, taču līdzīgi nelaipni izklausījās. Darbs ilga divas stundas, pirms pilsētas parku departaments to aizvāca. Ar mēli uz vaiga viņi paziņoja presei, ka “NYC Parks stingri iestājas pret jebkādu neatļautu erekciju pilsētas parkos, lai cik maza tā būtu.” Domājams, ka Ņujorkas pilsēta šo politiskās mākslas darbu ir iznīcinājusi, taču, ja to izdotos atgūt, par to izsolē noteikti varētu iegūt pienācīgu summu.

Citā piemērā britu māksliniece Alisona Džeksone (Alison Jackson) nolīgusi Donalda Trampa atveidotāju un inscenējusi daudzas fotogrāfijas, lai iemūžinātu savu iespaidu par to, kāda izskatās viņa dzīve aiz slēgtām durvīm. Nav pārsteidzoši, ka liela loma ir naudai un trūcīgām sievietēm. Viens konkrēts politisks mākslas darbs ar nosaukumu “Trump Money” tika novērtēts par 6000-8000 ASV dolāru un tika pārdots 2016. gada^2. novembrī; mazāk nekā nedēļu pirms vēlēšanu dienas.

BET VAI TRUMPIS IR VĒRTĪGS?

Tāpat kā jebkura laba politiskā māksla un gleznas, arī šie darbi rada sarunu; parādot Trampu negatīvā gaismā, tie aizsāk diskusijas par biznesa magnāta raksturu un viņa piemērotību prezidenta amatam. Turklāt daži no tiem var būt patiešām smieklīgi. Trampa atainojums karikatūriskā veidā ir ļoti jautrs, un daudzi viņa kritiķi ir priecājušies par to; iepriekš aplūkotais Gora politiskās mākslas darbs kļuva par vīrusa hitu Hilarijas atbalstītāju vidū un neilgi pēc tā atklāšanas tika plaši izplatīts Facebook un Twitter tīklā.

Tomēr ilgtermiņā mēs lēšam, ka daudzu šo politisko mākslas darbu vērtība būs līdzīga lielākajai daļai komentāru, kas izskan no Donalda Trampa mutes, – nekāda. Mēs nevaram iedomāties, ka pēc desmit gadiem šie politiskie mākslas darbi būs kolekcionāru pieprasīti.

Politiskie mākslinieki, kas rada šos darbus, darbojas kontekstā; viņi rada mākslu, mēģinot apkaunot vai diskreditēt topošo politiķi, kuram viņi principiāli nepiekrīt. Šādiem politiskiem mākslas darbiem un gleznām ir nepieciešams konteksts, lai ietekmētu skatītāju, tāpēc, tiklīdz Donalda Trampa prezidentūra bija beigusies un beigusies, konteksts tika zaudēts.

Mūsu luksusa lombards Londonā, Bond Street, piedāvā tūlītēju kredītu ar minimālu dokumentu kārtošanu un speciālistu konsultācijas. Daži no daudzajiem mūsu aizdotajiem māksliniekiem ir Endijs Vorhols, Bernards Bafets, Demjens Hērsts, Deivids Hoknijs, Marks Šagāls, Rauls Dafijs, Šons Skullijs, Toms Veselmans, Treisejs Emins, Banksijs un Rojs Lihtenšteins, un šie ir tikai daži no tiem.